1960. gads - ir dota atļauja atvērt mūzikas skolu, kurai nav nedz telpu, inventāra, nedz arī skolotāju, toties ir ministrijas atļauja, un daudz bērnu, kuriem ļoti gribas mācīties mūziku. Skolas pirmā direktore ir Anela Mizovska. 1964. gadā Ogres Mūzikas skolai tiek piešķirta ēka Meža prospektā 6. Mācību maksa skolā - 48 rubļi gadā.
Septiņdesmitajos gados Ogrē aktīvi darbojas estrādes un pūtēju orķestris, deju kolektīvi, vokālie ansambļi un citas muzikālās apvienības. Pilsētā netrūkst kultūras dzīves. 1972. gadā Ogrē tiek dibināts jauktais koris “Ogre”. Jaunuzceltajā Ogres estrādē, kurā ir ap 10 000 skatītāju vietām, regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi. Ogres trikotāžas kombinātā strādā gandrīz 6 tūkstoši darbinieku. 1973. gada 1. augustā tiek atklāta un elektrificēta dzelzceļa līnija starp Rīgu un Pārogri. Tāpat septiņdesmitajos Ogres mūzikas skola uzsāk sadarbību ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Ogres Mūzikas skolas direktora pienākumus sāk pildīt Guntis Pļavnieks, bet kā direktora vietniece tiek izraudzīta Zita Krūmiņa.
Astoņdesmitie gadi Ogrei ir bagātīga desmitgade. Ogres novadā dzimst leģendas - dziedātāja Aija Andrejeva, basketbolists Jānis Pozņaks, dzejnieks Marts Pujāts un daudzi citi. 1984. gadā teorijas nodaļas ietvaros skolā darbību sāk kompozīcijas klase Vinetas Līces vadībā, kā arī Ogres mūzikas skolas audzēkņu koris, ko vada Līga Dziedātāja. 1985. gadā Tīnūžu ielā 7, 10. stāvā sāk darboties Pētera Aulmaņa mākslas studija, kurā zīmēšanu un gleznošanu apgūst 21 audzēknis. Šeit arī dzimst ideja par Ogres Mākslas skolu. Studijai paplašinoties tiek meklētas lielākas telpas un no 1988. gada mākslas nodarbības notiek tikko uzceltajā Ogres Kultūras namā. Astoņdesmitajos gados Ogres iedzīvotāji aktīvi piedalās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā; notiek vietējas sapulces, demonstrācijas, publiskas akcijas un koncerti, tautai iestājoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
1990. gads - Latvija ir atjaunojusi savu neatkarību. Šī paša gada decembra beigās kultūras namā notiek svinīga Ogres Mākslas skolas atklāšana. Skolas direktors ir Pēteris Aulmanis, kurš savā amatā nostrādā līdz 2014. gadam. Pašreizējā mākslas jomas ēka, Brīvības ielā 11, tiek uzskatīta par Ogres arhitektūras pērli. 1991. gadā Mākslas skolai tiek atvēlētas telpas 2. un 3. stāvā. Vēlāk mākslas skola pārņem arī pārējās telpas. Skolā sākotnēji ir 150 audzēkņi un 10 pedagogi.
Savukārt Mūzikas skola 1991. gadā iegūst savu tagadējo mājvietu Brīvības ielā 50, kura iepriekš kalpoja komunistiskās partijas vajadzībām. Laikraksts Ogres Vēstis raksta: Mūzika, dziesmas un bērnu balsis palīdz ātrāk izkliedēt nelabvēlīgo auru no ēkas, kas kādreiz izmantota komunistiskās partijas rajona komitejas vajadzībām. Pateicoties jaunajām un plašajām telpām - Ogres mūzikas skola ir izaugusi par vienu no lielākajām Latvijā. 1994. gadā tiek dibināts Ogres mūzikas skolas kamerorķestris, kurā piedalās gan audzēkņi, gan pedagogi.
2000. gads - Mūzikas skolā viesojas Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, kura apmeklē skolas organizēto starptautisko jauno mūziķu nometni - meistarklases. Ogres mūzikas skola skan kā bišu stropā. Uz meistarkursiem Ogrē pulcējas 97 jaunie mūziķi un 62 pedagogi, kuru vidū līdzās izciliem Latvijas mūziķiem ir daudz mācībspēku no ASV, Kanādas un Meksikas.
Savukārt Mākslas skola piedzīvo ilgi gaidītās pārmaiņas: 2006. gadā tiek sākta skolas telpu renovācija, kas ilgst līdz 2008. gadam. Lai arī skolas pagaidu mājvieta ir rasta tagadējā bērnudārza “Strautiņa” telpās, un vēlāk kultūras namā, mākslas dzīve neapstājas - notiek sadarbība ar vairākām Eiropas mākslas skolām no Hengelo Nīderlandē, Hivinka Somijā, Gubio Itālijā, Kuresāres Igaunijā. Mākslas skola paplašinās, un 2004. gadā sāk darboties filiāle Suntažos, savukārt 2009. gadā Ķegumā.
2010. gads - Ogres Mūzikas skola svin savu 50-to, savukārt Mākslas skola 20-to Dzimšanas dienu! Mūzikas skolā direktora pienākumus sāk pildīt Artūrs Mangulis, kurš uzstāda skolai jaunus un ambiciozus mērķus.
No 2015. gada par Mākslas skolas direktori kļūst Astra Rubene, bet 2017. gadā Mūzikas skolas vadītāja amatā stājas Atvars Lakstīgala. 2020. gads abām skolām sagādā daudz pārsteigumus ikdienas darba ritējumā, jo pasauli pārņem pandēmijas laiks. Mēs uzzinām, ka dziedāt, spēlēt klavieres, vijoli un pat muzicēt orķestrī var attālināti, ka Mākslas skolā gleznošanu, keramiku vai tekstila zināšanas var apgūt, mācoties caur datora ekrānu. Bet mēs esam neapturami - mūzikā un mākslā notiek gan virtuālās izstādes, gan attālinātie koncerti. 2020. gada 1. septembrī Mūzikas skola un Mākslas skola apvienojas, iegūstot jaunu nosaukumu “Ogres Mūzikas un mākslas skola”, saglabājot abu skolu vērtības un kvalitāti. Direktora vietnieces amatā mūzikas jomā darbu turpina Gunita Bičule, savukārt mākslas jomā sāk strādāt Ieva Lāce.
2025. gada maijā piedzīvojām izlaidumu, kurā mūsu skolu absolvē 78 audzēkņi un septembrī mācības profesionālajā ievirzē uzsāk 605 audzēkņi un interešu izglītībā 290 izglītojamie. 2025. gada 11. oktobrī mēs satiekamies skolas jubilejā “KOPĀ - 100”!!!